Imūnsistēma pasargā ķermeni no mikroorganismu, bojātu šūnu un ķīmisko vielu uzbrukumu. Imūnsistēmas ‘’karavīri’’ ir makrofāgi, T šūnas un B šūnas. Visbiežāk infekcijas draudus rada no ārienes iekļuvušas baktērijas, vīrusi un sēnītes, savukārt galvenos iekšējos draudus rada bojātas un ļaundabīgas šūnas. Šī sarežģītā sistēma arī pārrauga ievainojumu vai slimību skarto audu atjaunošanos.
Dažkārt imūnsistēma notur kādu svešu, nekaitīgu vielu par ienaidnieku, izraisos alerģisku reakciju, piemēram, nātreni, siena drudzi vai astmu. Daudz retāk imūnsistēma, neatpazīstot kādu iekšējo signālu, uzbrūk normāliem ķermeņa audiem, izraisot autoimūnas slimības, piemēram, pirmā tipa diabētu, reimatoīdo artrītu vai vilkēdi. Svarīgākā imūnsistēmas īpašība ir tās atmiņa, kurā saglabājas svešās vielas un organismi. Imūnsistēma, sastopoties ar kādu vīrusu vai citu iebrukušo organismu, rada antivielu, kas atpazīs šo svešo vielu un uzbruks tai nākamajās sadursmes reizēs. Pateicoties šīm mehānismam, kuru dēvē par iegūto imunitāti, darbojas vakcinācijas.
Ja reiz imūnsistēma ir tik brīnumains veidojums, kādēļ mēs slimojam?
Vienkāršākais izskaidrojums – ir nepieciešamas laiks, lai imūnsistēma pieveiktu ķermenī nonākušo kaitīgo organismu. Šajā laikā ‘’iebrucējs’’ var paveikt savu ļauno darbu, nogalinot šūnas. Slimības smagums bieži vien ir atkarīgs no tā, cik stipru aizsardzību spēj radīt imūnsistēma. Infekcijas slimības, vēzis un citas kaites attīstās, kad imūnsistēmu novājinājuši kairinātāji, piemēram, vīrusi vai kaitīgi mikroorganismi, nepietiekams vai nepareizs uzturs un novecošanas sekas. Par laimi, antibiotikas un sulfonamīdi var novērst lielāko daļu bakteriālo infekciju.
Pareizs uzturs un imūnsistēma!
Pareizs uzturs ir ārkārtīgi svarīgs imūnsistēmas stiprināšanai! Pareizai imūnsistēmas darbībai svarīgākās ir olbaltumvielas. Šo vielu piedāvātās aminoskābes tiek izmantotas, lai veidotu antivielas un citus imūnsistēmas savienojumus, kas cīnās pret ‘’iebrucējiem’’ un novērš infekcijas. Omega – 3 un omega – 6 taukskābes palīdz imūnsistēmas darbībai. Zivīs, citās jūras veltēs un linsēklās esošās omega – 3 taukskābes ir īpaši noderīgas iekaisuma novēršanā, kā arī reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību kaitīgo seku likvidēšanā. Omega – 3 taukskābes aktivizē imūnsistēmas daļas, kas vada uzbrūkošās šūnas un aptur tās, kad darbs ir padarīts. E vitamīns uzlabo T šūnu darbību. Eļļā, riekstos, sēklās un avokado esošais E vitamīns spēj uzlabot T šūnu darbību un piedalīties antivielu veidošanā. C vitamīns nostiprina imūnsistēmu. Daudzos augļos un dārzeņos esošais C vitamīns palīdz veidot un uzturēt gļotādu un kolagēnu. C vitamīns stiprina asinsvadu sieniņas, un tiek uzskatīts, ka tas uzlabo imūnsistēmu šūnu darbību. Vitamīns A. Aknās, zivīs, pienā, sviestā, sierā, un olās esošais vitamīns A samazina dažādu infekcijas slimību biežumu un smagumu, palīdzot uzturēt veselīgu un nebojātu gļotādu. Šis vitamīns var uzlabot antivielu reakciju un veicināt balto asinsķermenīšu skaita pieaugumu. Ar pārtiku uzņemts beta karotīns (pro–vitamīns A)ķermenī var tikt pārveidots par vitamīnu A. Cinks. Lēna ievainojumu dzīšana tiek saistīta ar cinka trūkumu organismā. Vislabākie cinka avoti ir jūras veltes, mājlopu gaļa, mājputnu gaļa, aknas, olas, piens, pupas, rieksti, ķirbju sēklas, zaļā tēja un pilngraudu produkti. Taču pārmērīga cinka piedevu lietošana var vājināt imūnsistēmu. Selēns – nepieciešama stiprai imūnsistēmai minerālviela. Labākie selēna avoti ir jūras veltes, Brazīlijas rieksti, daži gaļas un zivju veidi, kviešu klijas, kviešu asni, auzas un brūnie rīsi.Visiem vitamīniem antioksidantiem tie ir vitamīni A, C, E, un β-karotīns nepieciešams selēns. Ar selēna trūkumu organismā vitamīni antioksidanti neizpilda savas funkcijas. Dzelzs ir nepieciešams B un T šūnu veidošanai, turklāt tas nodrošina, ka šūnas iegūst skābekli, kas tām nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos un pretotos slimībām. Labākie dzelzs avoti ir sarkanā gaļa, pākšaugi, zaļie dārzeņi, tofu, olas, žāvēti augļi.
Antioksidanti pasargā no brīvajiem radikāļiem. Pētījumu rezultātiliecina, ka karotinoīdiem, piemēram, likopēnam (atrodams tomātos un tomātu produktos) un beta karotīnam (atrodams oranžajos, sarkanajos un dzeltenajos augu valsts produktos un tumši zaļajos dārzeņos), piemītošās antioksidantu īpašības var pasargāt imūnsistēmas šūnas no postošajiem brīvajiem radikāļiem. Brīvie radikāļi ir molekulas, kas var nodarīt ļaunumu šūnām un sabojāt to DNS.
Ik rītu (katru brokastu laiku) mēs izmantojam zālīšu tējas!!!
Kāpēc tās ir tik dārgas?
Tas ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem no pircēja. Tās taču ir zāles un tās aug gandrīz uz katra stūra!? Es jums pilnīgi piekrītu. Šodien mums ir ļoti jāpiepūlas pie tā, lai atrastu vietas, kas ir tālu no tādiem ceļiem un laukumiem, kas nebūtu piesārņoti no pesticīdiem un no vietām, kas atrodas tuvu civilizācijai. Zāļu tējas ir jāveido no augiem, kuri ir audzēti mūsu augsnē. Man ir liela cieņa pret cilvēkiem, kas spēj radīt brīnumus, kas sniedz prieku un veselību citiem cilvēkiem!
Mēs uzskatām, ka kvalitatīvu darba rezultātu kopā ar mīlestību un labiem nodomiem ir jāvērtē visiem kopā, lai vairot to vairāk un vairāk! Kopā ar mūsu dabas draugiem…. augiem!
Kādas tējas jādzer?
Vislabāk pret klepu palīdz aveņu un liepziedu tēja. No avenēm ir izmantojams viss: lapiņas, dzinumi un pašas ogas. Aveņu tēja atvieglo nepatīkamās sajūtas klepojot. Vislabāk ir novārīt aveņu zariņus (aptuveni 7–10 minūtes).
Liepziedu tēja iedarbojas ne tikai nomierinoši (bezmiegs, satraukums, stresa situācijas), bet arī ir labs pretklepus līdzeklis, sviedrē, palīdz cīnīties pret saaukstēšanos. Saliekot to visu kopā, iegūstam labu kombināciju. Liepziedi satur ēteriskās eļļas, miecvielas un gļotvielas. Liepziedi jāuzglabā slēgtā traukā, lai tēja nepiesūktos ar citām smaržām, neizgarotu ēteriskās eļļas.
Dzērveņu tēja, kas satur daudz C vitamīna ir iedarbīga saaukstēšanās gadījumos, kad nomoka gan klepus, gan iesnas, drudzis un ir urīnceļu iekaisums. Dzērvenes satur mikroelementus, B grupas vitamīnus un benzoskābi. Vislabāk dzērvenes novārīt, izberzt caur smalku sietiņu vai marlīti. Vēlams iztikt bez cukura, bet, ja nu galīgi nevar iedzert, tad pavisam nedaudz pasaldināt.
Kumelītes satur ēteriskās eļļas, B un C vitamīnu, gļotvielas, organiskās skābes. Tāpat kā liepziedu arī kumelīšu tēja lieti līdz saaukstēšanās un nemierīga miega gadījumā.
Piparmētru tēja ir bagātīga ar ēteriskajām eļļām un satur ļoti daudz organismam labvēlīgu vielu. Tai piemīt atsvaidzinoša, uzmundrinoša un reizē nomierinoša iedarbība. Inhalācijas mazliet atvieglo augšējos elpceļus, būs vieglāk elpot iesnu laikā.
Ceļteka (ceļmallapa) ir tautas līdzeklis, ko bērnībā ikviens būs lipinājis pie savainota ceļgala vai nobrāzuma. Šī tēja līdz pret caureju, angīnu, laringītu, bronhītu, kodumiem utt. Ja ir bronhīts, lapas aplej ar aukstu ūdeni (vismaz uz piecām stundām), bet krēpu gadījumā – ar karstu, ļaujot ievilkties. Var savārīt kopā ar medu, palīdzēs aizsmakušai balsij.
Pelašķi ir rūgti, bet der klepus ārstēšanai. Jāpiebilst, ka pelašķus grūtniecības laikā nedrīkst lietot. Līdz arī pret iekaisumiem, aptur asiņošanu, mazina temperatūru.
Zaļā tēja satur daudz antioksidantu. Tā stiprina organisma imūnsistēmu un izvada atkritumvielas. Lai organismā uzsūktos pēc iespējas vairāk antioksidantu, tējai vēlams piespiest svaigu citrona sulu vai ielikt citrona šķēlīti.
Raudenes tējai piemīt sviedrējoša, klepu mazinošas, antiseptiskas īpašības. Tā līdz arī angīnas gadījumā.
Upenes lieto kā caurejas un pretklepus līdzekli. Mazina temperatūru, palīdz izsvīst un atkrēpoties. Lieto gan upeņu lapiņas, kātiņus un ogas. Der arī upeņu ievārījums.
Trejkrāsu vijolītes laksti – attīra organismu, izmanto klepus un bronhīta gadījumos.
Bērza lapu un pumpuru tēja satur ēteriskās eļļas un C vitamīnu. Angīnas gadījumā var košļāt pumpurus.
Vīgriezes tējai piemīt sviedrējošas, nomierinošas īpašības, mazina drudzi un satur salicilskābi.
Sveicināti!
Esmu bērnudārza ‘’Vinnijs’’ šefpavārs Andrejs Mošara. Īsumā pastāstīšu par ko ir jāpiedomā lai pareizi pabarotu Jūsu bērnus.
Bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam, lai nodrošinātu optimālu garīgu un fizisku attīstību. Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, bērnam ir jāēd regulāri, 4 – 5 reizes dienā, uzņemot gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas, gan taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas.
Tā kā trijās ēdienreizēs nepieciešamos uzturvielu daudzumus ir grūti uzņemt un bērni ēdienreižu starplaikos izjūt izsalkumu, ir nepieciešamas otrās brokastis un launags. Ēdot noteiktā laikā, veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi!
Jāatceras, ka šokolāde, konfektes, konditorejas izstrādājumi un čipsi nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienreizi. Saldumus nevajadzētu izmantot arī kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu.
Lai bērns pilnvērtīgi augtu un attīstītos, viņam ir nepieciešams daudzveidīgs, uzturvielām bagāts ēdiens. Ēdienkartē jāiekļauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām, piemēram:
· maize, putraimi un makaroni, kartupeļi
· dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas
· piens un piena produkti
· dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti.
Ēdienu porcijas lielums katram bērnam jāpiemēro individuāli. Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas ir uz šķīvja. Neievērojot šo principu var tikt izjaukta bērna sāta sajūta, līdz ar to notiek pārēšanās. Pastāvīgas pārēšanās un mazkustīga dzīves veida rezultātā veidojas aptaukošanās.
Ēšanas kultūrai ir liela nozīme!
Panāciet, ka brokastis ir svarīgākā bērna ēdienreize. Katrā ēdienreizē iekļaujiet kādu no ēdieniem, kas bagāts ar saliktajiem ogļhidrātiem (ar saliktiem ogļhidrātiem bagāti ēdieni ir gan no graudu produktiem – maizes, putraimiem, makaroniem, gan dārzeņiem (t.sk., kartupeļiem), gan augļiem). Nodrošiniet, lai katru dienu bērna uzturā tiktu iekļauti olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāti pārtikas produkti. Nodrošiniet bērna organismam nepieciešamo kalcija uzņemšanu ar pienu vai piena produktiem. Piedāvājiet bērnam augļus un dārzeņus, īpaši vietējos, katrā ēdienreizē, ievērojot dažādību. Bērna uztura pagatavošanai taukvielas lietojiet mēreni. Nodrošiniet, lai bērns katru dienu uzņemtu pietiekošu šķidruma daudzumu. Un, protams, fiziskās aktivitātes arī ir ļoti svarīgas!
Daudz vai maz, bet centīšos lai Jūsu viedoklis par mani veidotos pilns un pareizs!
Tātad, mani sauc Andrejs Mošara, esmu pabeidzis Rīgas Tirdzniecības un Kulinārijas skolu. Pabeidzu skolu ar atzīmi ‘’izcili’’. Tas nozīmē, ka eksāmenus, kuri saistīti ar manu pamatizglītību saņēmu 9 balles. Un tā nav lielīšanās, bet gan manas dienas un naktis, kas pavadītas mācoties un arī vēl kas ļoti svarīgi prakse un vēl reiz prakse!
Prakses vietas man bija visdažādākās. To skaitā restorāni, ēdnīcas un viesnīcas. Es daudz ko esmu iemācījies strādājot šajās vietās un līdz šim brīdim to izmantoju savā ikdienā un darbā.
Mana pirmā prakses vieta bija restorāns. Kur jau pēc nedēļas strādāju aukstajā ‘’cehā’’ par pavāru un biju atbildīgs par to kas tajā notiek. Man vajadzēja pasūtīt visus nepieciešamos produktus, ka arī atskaitīties par produktu patēriņu un pareizu kalkulāciju ievērošanu. Bieži strādāju līdz pusnaktij, lai gan man kā praktikantam vajadzēja strādāt tikai 7 stundas dienā. Beidzoties praksei sāku strādāt restoranā, kur uzreiz saņēmu labi atalgota pavāra darba piedāvājumu. Šajā restorana nostrādāju trīs gadus par virtuves darba vadītāju. Darbs bija interesants , tomēr sapratu, ka kaut kas ir jāmaina.
Mani uzaicināja strādat par pavāru viesnīcā. Arī šis darbs bija ļoti interesants un intensīvs, īpaši ar to, ka katru dienu vajadzēja sarunāties ar restorāna viesiem, kas ierindas pavāra darbā gadās visai reti.
Visas šīs darba un prakses vietas bija labas. Tajās es apguvu pavāra profesionālās iemaņas, tikt galā ar stresa situācijām, organizēt savu darbu, strādāt komandā un uzņemties atbildību. Tas viss bija lieliski, taču tas man nedeva iespēju realizēt sevi , gatavot veselīgus, vitamīniem un uzturvielām bagātus ēdienus, kuru pagatavošana ir saistīta ar pareiza uztura normu ievērošanu.
Par laimi atradu tādu lielisku vietu kā bērnudārzs „Vinnijs” Te es arī sapratu, ka šeit es varu pilnvērtīgi strādat, ka pavārs, kuram rūp tas ko bērni lieto uzturā. Tiekoties ar Regīnu Deičmani , par manu darbu bērnudārzā, mēs uzreiz vienojāmies par to, ka turpmāk strādāsim tikai pareiza un veselīga bērnu uztura virzienā! Mācīsim bērnus ēst pareizi un stāstīsim par produktiem ko viņi lieto uzturā. Ne tikai bērniem, bet arī audzinātājām un auklītēm, lai mēs kopā varētu sniegt pilnvērtīgu informāciju un izglītotu par ēdienu kas viņiem tiek pasniegts.
Sākumā man bija ļoti grūti bērniem iemācīt ēst dārzeņus. Labprātāk tie būtu izvēlējušies makaronus vai maizi, kopā ar kečupu vai kādu citu mērci. Pielietojot nedaudz manas viltības, pēc kāda laika, bērni sāka ēst salātus, tad dārzeņus, dažādas piedevas, pamatēdienus un dzert zālīšu tējas. Par to man patiess prieks ka manas pūles bija attaisnojušās! Es sapratu ka bērni man uzticas un es viņiem.
Gribu vēl pateikt to, ka neskatoties uz mūsu dzīves pieredzi un situācijām, bērni vienmēr paliek patiesi un labsirdīgi.
P.S.
Es centīšos lai mūsu bērni augot ‘’Vinnijā’’ saņem, to visu labāko un viņiem interesantāko! Ka arī manas lekcijas par pareizo uzturu un to pielietošanu ikdienā!
Šefpavāra blogs
Imūnsistēma
Publicējis Šefpavārs Nov 26, 2011 iekš Pavāra blogs | nav komentāri
Imūnsistēma pasargā ķermeni no mikroorganismu, bojātu šūnu un ķīmisko vielu uzbrukumu. Imūnsistēmas ‘’karavīri’’ ir makrofāgi, T šūnas un B šūnas. Visbiežāk infekcijas draudus rada no ārienes iekļuvušas baktērijas, vīrusi un sēnītes, savukārt galvenos iekšējos draudus rada bojātas un ļaundabīgas šūnas. Šī sarežģītā sistēma arī pārrauga ievainojumu vai slimību skarto audu atjaunošanos.
Dažkārt imūnsistēma notur kādu svešu, nekaitīgu vielu par ienaidnieku, izraisos alerģisku reakciju, piemēram, nātreni, siena drudzi vai astmu. Daudz retāk imūnsistēma, neatpazīstot kādu iekšējo signālu, uzbrūk normāliem ķermeņa audiem, izraisot autoimūnas slimības, piemēram, pirmā tipa diabētu, reimatoīdo artrītu vai vilkēdi. Svarīgākā imūnsistēmas īpašība ir tās atmiņa, kurā saglabājas svešās vielas un organismi. Imūnsistēma, sastopoties ar kādu vīrusu vai citu iebrukušo organismu, rada antivielu, kas atpazīs šo svešo vielu un uzbruks tai nākamajās sadursmes reizēs. Pateicoties šīm mehānismam, kuru dēvē par iegūto imunitāti, darbojas vakcinācijas.
Ja reiz imūnsistēma ir tik brīnumains veidojums, kādēļ mēs slimojam?
Vienkāršākais izskaidrojums – ir nepieciešamas laiks, lai imūnsistēma pieveiktu ķermenī nonākušo kaitīgo organismu. Šajā laikā ‘’iebrucējs’’ var paveikt savu ļauno darbu, nogalinot šūnas. Slimības smagums bieži vien ir atkarīgs no tā, cik stipru aizsardzību spēj radīt imūnsistēma. Infekcijas slimības, vēzis un citas kaites attīstās, kad imūnsistēmu novājinājuši kairinātāji, piemēram, vīrusi vai kaitīgi mikroorganismi, nepietiekams vai nepareizs uzturs un novecošanas sekas. Par laimi, antibiotikas un sulfonamīdi var novērst lielāko daļu bakteriālo infekciju.
Pareizs uzturs ir ārkārtīgi svarīgs imūnsistēmas stiprināšanai! Pareizai imūnsistēmas darbībai svarīgākās ir olbaltumvielas. Šo vielu piedāvātās aminoskābes tiek izmantotas, lai veidotu antivielas un citus imūnsistēmas savienojumus, kas cīnās pret ‘’iebrucējiem’’ un novērš infekcijas. Omega – 3 un omega – 6 taukskābes palīdz imūnsistēmas darbībai. Zivīs, citās jūras veltēs un linsēklās esošās omega – 3 taukskābes ir īpaši noderīgas iekaisuma novēršanā, kā arī reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību kaitīgo seku likvidēšanā. Omega – 3 taukskābes aktivizē imūnsistēmas daļas, kas vada uzbrūkošās šūnas un aptur tās, kad darbs ir padarīts. E vitamīns uzlabo T šūnu darbību. Eļļā, riekstos, sēklās un avokado esošais E vitamīns spēj uzlabot T šūnu darbību un piedalīties antivielu veidošanā. C vitamīns nostiprina imūnsistēmu. Daudzos augļos un dārzeņos esošais C vitamīns palīdz veidot un uzturēt gļotādu un kolagēnu. C vitamīns stiprina asinsvadu sieniņas, un tiek uzskatīts, ka tas uzlabo imūnsistēmu šūnu darbību.
Vitamīns A. Aknās, zivīs, pienā, sviestā, sierā, un olās esošais vitamīns A samazina dažādu infekcijas slimību biežumu un smagumu, palīdzot uzturēt veselīgu un nebojātu gļotādu. Šis vitamīns var uzlabot antivielu reakciju un veicināt balto asinsķermenīšu skaita pieaugumu. Ar pārtiku uzņemts beta karotīns (pro–vitamīns A)ķermenī var tikt pārveidots par vitamīnu A. Cinks. Lēna ievainojumu dzīšana tiek saistīta ar cinka trūkumu organismā. Vislabākie cinka avoti ir jūras veltes, mājlopu gaļa, mājputnu gaļa, aknas, olas, piens, pupas, rieksti, ķirbju sēklas, zaļā tēja un pilngraudu produkti. Taču pārmērīga cinka piedevu lietošana var vājināt imūnsistēmu. Selēns – nepieciešama stiprai imūnsistēmai minerālviela. Labākie selēna avoti ir jūras veltes, Brazīlijas rieksti, daži gaļas un zivju veidi, kviešu klijas, kviešu asni, auzas un brūnie rīsi. Visiem vitamīniem antioksidantiem tie ir vitamīni A, C, E, un β-karotīns nepieciešams selēns. Ar selēna trūkumu organismā vitamīni antioksidanti neizpilda savas funkcijas. Dzelzs ir nepieciešams B un T šūnu veidošanai, turklāt tas nodrošina, ka šūnas iegūst skābekli, kas tām nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos un pretotos slimībām. Labākie dzelzs avoti ir sarkanā gaļa, pākšaugi, zaļie dārzeņi, tofu, olas, žāvēti augļi.
Zāļu tējas
Publicējis VINNIJS Okt 27, 2011 iekš Pavāra blogs | nav komentāri
Kāpēc tās ir tik dārgas?
Tas ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem no pircēja. Tās taču ir zāles un tās aug gandrīz uz katra stūra!? Es jums pilnīgi piekrītu. Šodien mums ir ļoti jāpiepūlas pie tā, lai atrastu vietas, kas ir tālu no tādiem ceļiem un laukumiem, kas nebūtu piesārņoti no pesticīdiem un no vietām, kas atrodas tuvu civilizācijai. Zāļu tējas ir jāveido no augiem, kuri ir audzēti mūsu augsnē. Man ir liela cieņa pret cilvēkiem, kas spēj radīt brīnumus, kas sniedz prieku un veselību citiem cilvēkiem!
Mēs uzskatām, ka kvalitatīvu darba rezultātu kopā ar mīlestību un labiem nodomiem ir jāvērtē visiem kopā, lai vairot to vairāk un vairāk! Kopā ar mūsu dabas draugiem…. augiem!
Kādas tējas jādzer?
Vislabāk pret klepu palīdz aveņu un liepziedu tēja. No avenēm ir izmantojams viss: lapiņas, dzinumi un pašas ogas. Aveņu tēja atvieglo nepatīkamās sajūtas klepojot. Vislabāk ir novārīt aveņu zariņus (aptuveni 7–10 minūtes).
Liepziedu tēja iedarbojas ne tikai nomierinoši (bezmiegs, satraukums, stresa situācijas), bet arī ir labs pretklepus līdzeklis, sviedrē, palīdz cīnīties pret saaukstēšanos. Saliekot to visu kopā, iegūstam labu kombināciju. Liepziedi satur ēteriskās eļļas, miecvielas un gļotvielas. Liepziedi jāuzglabā slēgtā traukā, lai tēja nepiesūktos ar citām smaržām, neizgarotu ēteriskās eļļas.
Dzērveņu tēja, kas satur daudz C vitamīna ir iedarbīga saaukstēšanās gadījumos, kad nomoka gan klepus, gan iesnas, drudzis un ir urīnceļu iekaisums. Dzērvenes satur mikroelementus, B grupas vitamīnus un benzoskābi. Vislabāk dzērvenes novārīt, izberzt caur smalku sietiņu vai marlīti. Vēlams iztikt bez cukura, bet, ja nu galīgi nevar iedzert, tad pavisam nedaudz pasaldināt.
Kumelītes satur ēteriskās eļļas, B un C vitamīnu, gļotvielas, organiskās skābes. Tāpat kā liepziedu arī kumelīšu tēja lieti līdz saaukstēšanās un nemierīga miega gadījumā.
Piparmētru tēja ir bagātīga ar ēteriskajām eļļām un satur ļoti daudz organismam labvēlīgu vielu. Tai piemīt atsvaidzinoša, uzmundrinoša un reizē nomierinoša iedarbība. Inhalācijas mazliet atvieglo augšējos elpceļus, būs vieglāk elpot iesnu laikā.
Ceļteka (ceļmallapa) ir tautas līdzeklis, ko bērnībā ikviens būs lipinājis pie savainota ceļgala vai nobrāzuma. Šī tēja līdz pret caureju, angīnu, laringītu, bronhītu, kodumiem utt. Ja ir bronhīts, lapas aplej ar aukstu ūdeni (vismaz uz piecām stundām), bet krēpu gadījumā – ar karstu, ļaujot ievilkties. Var savārīt kopā ar medu, palīdzēs aizsmakušai balsij.
Pelašķi ir rūgti, bet der klepus ārstēšanai. Jāpiebilst, ka pelašķus grūtniecības laikā nedrīkst lietot. Līdz arī pret iekaisumiem, aptur asiņošanu, mazina temperatūru.
Zaļā tēja satur daudz antioksidantu. Tā stiprina organisma imūnsistēmu un izvada atkritumvielas. Lai organismā uzsūktos pēc iespējas vairāk antioksidantu, tējai vēlams piespiest svaigu citrona sulu vai ielikt citrona šķēlīti.
Raudenes tējai piemīt sviedrējoša, klepu mazinošas, antiseptiskas īpašības. Tā līdz arī angīnas gadījumā.
Upenes lieto kā caurejas un pretklepus līdzekli. Mazina temperatūru, palīdz izsvīst un atkrēpoties. Lieto gan upeņu lapiņas, kātiņus un ogas. Der arī upeņu ievārījums.
Trejkrāsu vijolītes laksti – attīra organismu, izmanto klepus un bronhīta gadījumos.
Bērza lapu un pumpuru tēja satur ēteriskās eļļas un C vitamīnu. Angīnas gadījumā var košļāt pumpurus.
Vīgriezes tējai piemīt sviedrējošas, nomierinošas īpašības, mazina drudzi un satur salicilskābi.
Un visas pārejās tējas tuvākajā laikā!
Šefpavārs par bērnu uzturu
Publicējis VINNIJS Sep 26, 2011 iekš Pavāra blogs | nav komentāri
Esmu bērnudārza ‘’Vinnijs’’ šefpavārs Andrejs Mošara. Īsumā pastāstīšu par ko ir jāpiedomā lai pareizi pabarotu Jūsu bērnus.
Bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam, lai nodrošinātu optimālu garīgu un fizisku attīstību. Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, bērnam ir jāēd regulāri, 4 – 5 reizes dienā, uzņemot gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas, gan taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas.
Tā kā trijās ēdienreizēs nepieciešamos uzturvielu daudzumus ir grūti uzņemt un bērni ēdienreižu starplaikos izjūt izsalkumu, ir nepieciešamas otrās brokastis un launags. Ēdot noteiktā laikā, veidojas pareizi bērna ēšanas ieradumi!
Jāatceras, ka šokolāde, konfektes, konditorejas izstrādājumi un čipsi nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienreizi. Saldumus nevajadzētu izmantot arī kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu.
Lai bērns pilnvērtīgi augtu un attīstītos, viņam ir nepieciešams daudzveidīgs, uzturvielām bagāts ēdiens. Ēdienkartē jāiekļauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām, piemēram:
· maize, putraimi un makaroni, kartupeļi
· dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas
· piens un piena produkti
· dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti.
Ēdienu porcijas lielums katram bērnam jāpiemēro individuāli. Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas ir uz šķīvja. Neievērojot šo principu var tikt izjaukta bērna sāta sajūta, līdz ar to notiek pārēšanās. Pastāvīgas pārēšanās un mazkustīga dzīves veida rezultātā veidojas aptaukošanās.
Ēšanas kultūrai ir liela nozīme!
Panāciet, ka brokastis ir svarīgākā bērna ēdienreize. Katrā ēdienreizē iekļaujiet kādu no ēdieniem, kas bagāts ar saliktajiem ogļhidrātiem (ar saliktiem ogļhidrātiem bagāti ēdieni ir gan no graudu produktiem – maizes, putraimiem, makaroniem, gan dārzeņiem (t.sk., kartupeļiem), gan augļiem). Nodrošiniet, lai katru dienu bērna uzturā tiktu iekļauti olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāti pārtikas produkti. Nodrošiniet bērna organismam nepieciešamo kalcija uzņemšanu ar pienu vai piena produktiem. Piedāvājiet bērnam augļus un dārzeņus, īpaši vietējos, katrā ēdienreizē, ievērojot dažādību. Bērna uztura pagatavošanai taukvielas lietojiet mēreni. Nodrošiniet, lai bērns katru dienu uzņemtu pietiekošu šķidruma daudzumu. Un, protams, fiziskās aktivitātes arī ir ļoti svarīgas!
Ar cieņu,
Andrejs Mošara!
Šefpavārs par sevi
Publicējis VINNIJS Sep 6, 2011 iekš Pavāra blogs | nav komentāri
Tagad es pastāstīšu par sevi!
Daudz vai maz, bet centīšos lai Jūsu viedoklis par mani veidotos pilns un pareizs!
Tātad, mani sauc Andrejs Mošara, esmu pabeidzis Rīgas Tirdzniecības un Kulinārijas skolu. Pabeidzu skolu ar atzīmi ‘’izcili’’. Tas nozīmē, ka eksāmenus, kuri saistīti ar manu pamatizglītību saņēmu 9 balles. Un tā nav lielīšanās, bet gan manas dienas un naktis, kas pavadītas mācoties un arī vēl kas ļoti svarīgi prakse un vēl reiz prakse!
Prakses vietas man bija visdažādākās. To skaitā restorāni, ēdnīcas un viesnīcas. Es daudz ko esmu iemācījies strādājot šajās vietās un līdz šim brīdim to izmantoju savā ikdienā un darbā.
Mana pirmā prakses vieta bija restorāns. Kur jau pēc nedēļas strādāju aukstajā ‘’cehā’’ par pavāru un biju atbildīgs par to kas tajā notiek. Man vajadzēja pasūtīt visus nepieciešamos produktus, ka arī atskaitīties par produktu patēriņu un pareizu kalkulāciju ievērošanu. Bieži strādāju līdz pusnaktij, lai gan man kā praktikantam vajadzēja strādāt tikai 7 stundas dienā. Beidzoties praksei sāku strādāt restoranā, kur uzreiz saņēmu labi atalgota pavāra darba piedāvājumu. Šajā restorana nostrādāju trīs gadus par virtuves darba vadītāju. Darbs bija interesants , tomēr sapratu, ka kaut kas ir jāmaina.
Mani uzaicināja strādat par pavāru viesnīcā. Arī šis darbs bija ļoti interesants un intensīvs, īpaši ar to, ka katru dienu vajadzēja sarunāties ar restorāna viesiem, kas ierindas pavāra darbā gadās visai reti.
Visas šīs darba un prakses vietas bija labas. Tajās es apguvu pavāra profesionālās iemaņas, tikt galā ar stresa situācijām, organizēt savu darbu, strādāt komandā un uzņemties atbildību. Tas viss bija lieliski, taču tas man nedeva iespēju realizēt sevi , gatavot veselīgus, vitamīniem un uzturvielām bagātus ēdienus, kuru pagatavošana ir saistīta ar pareiza uztura normu ievērošanu.
Par laimi atradu tādu lielisku vietu kā bērnudārzs „Vinnijs” Te es arī sapratu, ka šeit es varu pilnvērtīgi strādat, ka pavārs, kuram rūp tas ko bērni lieto uzturā. Tiekoties ar Regīnu Deičmani , par manu darbu bērnudārzā, mēs uzreiz vienojāmies par to, ka turpmāk strādāsim tikai pareiza un veselīga bērnu uztura virzienā! Mācīsim bērnus ēst pareizi un stāstīsim par produktiem ko viņi lieto uzturā. Ne tikai bērniem, bet arī audzinātājām un auklītēm, lai mēs kopā varētu sniegt pilnvērtīgu informāciju un izglītotu par ēdienu kas viņiem tiek pasniegts.
Sākumā man bija ļoti grūti bērniem iemācīt ēst dārzeņus. Labprātāk tie būtu izvēlējušies makaronus vai maizi, kopā ar kečupu vai kādu citu mērci. Pielietojot nedaudz manas viltības, pēc kāda laika, bērni sāka ēst salātus, tad dārzeņus, dažādas piedevas, pamatēdienus un dzert zālīšu tējas. Par to man patiess prieks ka manas pūles bija attaisnojušās! Es sapratu ka bērni man uzticas un es viņiem.
Gribu vēl pateikt to, ka neskatoties uz mūsu dzīves pieredzi un situācijām, bērni vienmēr paliek patiesi un labsirdīgi.
P.S.
Es centīšos lai mūsu bērni augot ‘’Vinnijā’’ saņem, to visu labāko un viņiem interesantāko! Ka arī manas lekcijas par pareizo uzturu un to pielietošanu ikdienā!