Imūnsistēma pasargā ķermeni no mikroorganismu, bojātu šūnu un ķīmisko vielu uzbrukumu. Imūnsistēmas ‘’karavīri’’ ir makrofāgi, T šūnas un B šūnas. Visbiežāk infekcijas draudus rada no ārienes iekļuvušas baktērijas, vīrusi un sēnītes, savukārt galvenos iekšējos draudus rada bojātas un ļaundabīgas šūnas. Šī sarežģītā sistēma arī pārrauga ievainojumu vai slimību skarto audu atjaunošanos.
Dažkārt imūnsistēma notur kādu svešu,...
Imūnsistēma pasargā ķermeni no mikroorganismu, bojātu šūnu un ķīmisko vielu uzbrukumu. Imūnsistēmas ‘’karavīri’’ ir makrofāgi, T šūnas un B šūnas. Visbiežāk infekcijas draudus rada no ārienes iekļuvušas baktērijas, vīrusi un sēnītes, savukārt galvenos iekšējos draudus rada bojātas un ļaundabīgas šūnas. Šī sarežģītā sistēma arī pārrauga ievainojumu vai slimību skarto audu atjaunošanos.
Dažkārt imūnsistēma notur kādu svešu, nekaitīgu vielu par ienaidnieku, izraisos alerģisku reakciju, piemēram, nātreni, siena drudzi vai astmu. Daudz retāk imūnsistēma, neatpazīstot kādu iekšējo signālu, uzbrūk normāliem ķermeņa audiem, izraisot autoimūnas slimības, piemēram, pirmā tipa diabētu, reimatoīdo artrītu vai vilkēdi. Svarīgākā imūnsistēmas īpašība ir tās atmiņa, kurā saglabājas svešās vielas un organismi. Imūnsistēma, sastopoties ar kādu vīrusu vai citu iebrukušo organismu, rada antivielu, kas atpazīs šo svešo vielu un uzbruks tai nākamajās sadursmes reizēs. Pateicoties šīm mehānismam, kuru dēvē par iegūto imunitāti, darbojas vakcinācijas.
Ja reiz imūnsistēma ir tik brīnumains veidojums, kādēļ mēs slimojam?
Vienkāršākais izskaidrojums – ir nepieciešamas laiks, lai imūnsistēma pieveiktu ķermenī nonākušo kaitīgo organismu. Šajā laikā ‘’iebrucējs’’ var paveikt savu ļauno darbu, nogalinot šūnas. Slimības smagums bieži vien ir atkarīgs no tā, cik stipru aizsardzību spēj radīt imūnsistēma. Infekcijas slimības, vēzis un citas kaites attīstās, kad imūnsistēmu novājinājuši kairinātāji, piemēram, vīrusi vai kaitīgi mikroorganismi, nepietiekams vai nepareizs uzturs un novecošanas sekas. Par laimi, antibiotikas un sulfonamīdi var novērst lielāko daļu bakteriālo infekciju.
Pareizs uzturs un imūnsistēma!
Pareizs uzturs ir ārkārtīgi svarīgs imūnsistēmas stiprināšanai! Pareizai imūnsistēmas darbībai svarīgākās ir olbaltumvielas. Šo vielu piedāvātās aminoskābes tiek izmantotas, lai veidotu antivielas un citus imūnsistēmas savienojumus, kas cīnās pret ‘’iebrucējiem’’ un novērš infekcijas. Omega – 3 un omega – 6 taukskābes palīdz imūnsistēmas darbībai. Zivīs, citās jūras veltēs un linsēklās esošās omega – 3 taukskābes ir īpaši noderīgas iekaisuma novēršanā, kā arī reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību kaitīgo seku likvidēšanā. Omega – 3 taukskābes aktivizē imūnsistēmas daļas, kas vada uzbrūkošās šūnas un aptur tās, kad darbs ir padarīts. E vitamīns uzlabo T šūnu darbību. Eļļā, riekstos, sēklās un avokado esošais E vitamīns spēj uzlabot T šūnu darbību un piedalīties antivielu veidošanā. C vitamīns nostiprina imūnsistēmu. Daudzos augļos un dārzeņos esošais C vitamīns palīdz veidot un uzturēt gļotādu un kolagēnu. C vitamīns stiprina asinsvadu sieniņas, un tiek uzskatīts, ka tas uzlabo imūnsistēmu šūnu darbību. Vitamīns A. Aknās, zivīs, pienā, sviestā, sierā, un olās esošais vitamīns A samazina dažādu infekcijas slimību biežumu un smagumu, palīdzot uzturēt veselīgu un nebojātu gļotādu. Šis vitamīns var uzlabot antivielu reakciju un veicināt balto asinsķermenīšu skaita pieaugumu. Ar pārtiku uzņemts beta karotīns (pro–vitamīns A)ķermenī var tikt pārveidots par vitamīnu A. Cinks. Lēna ievainojumu dzīšana tiek saistīta ar cinka trūkumu organismā. Vislabākie cinka avoti ir jūras veltes, mājlopu gaļa, mājputnu gaļa, aknas, olas, piens, pupas, rieksti, ķirbju sēklas, zaļā tēja un pilngraudu produkti. Taču pārmērīga cinka piedevu lietošana var vājināt imūnsistēmu. Selēns – nepieciešama stiprai imūnsistēmai minerālviela. Labākie selēna avoti ir jūras veltes, Brazīlijas rieksti, daži gaļas un zivju veidi, kviešu klijas, kviešu asni, auzas un brūnie rīsi.Visiem vitamīniem antioksidantiem tie ir vitamīni A, C, E, un β-karotīns nepieciešams selēns. Ar selēna trūkumu organismā vitamīni antioksidanti neizpilda savas funkcijas. Dzelzs ir nepieciešams B un T šūnu veidošanai, turklāt tas nodrošina, ka šūnas iegūst skābekli, kas tām nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos un pretotos slimībām. Labākie dzelzs avoti ir sarkanā gaļa, pākšaugi, zaļie dārzeņi, tofu, olas, žāvēti augļi.
Antioksidanti pasargā no brīvajiem radikāļiem. Pētījumu rezultātiliecina, ka karotinoīdiem, piemēram, likopēnam (atrodams tomātos un tomātu produktos) un beta karotīnam (atrodams oranžajos, sarkanajos un dzeltenajos augu valsts produktos un tumši zaļajos dārzeņos), piemītošās antioksidantu īpašības var pasargāt imūnsistēmas šūnas no postošajiem brīvajiem radikāļiem. Brīvie radikāļi ir molekulas, kas var nodarīt ļaunumu šūnām un sabojāt to DNS.
Imūnsistēma
Publicējis Šefpavārs
Imūnsistēma pasargā ķermeni no mikroorganismu, bojātu šūnu un ķīmisko vielu uzbrukumu. Imūnsistēmas ‘’karavīri’’ ir makrofāgi, T šūnas un B šūnas. Visbiežāk infekcijas draudus rada no ārienes iekļuvušas baktērijas, vīrusi un sēnītes, savukārt galvenos iekšējos draudus rada bojātas un ļaundabīgas šūnas. Šī sarežģītā sistēma arī pārrauga ievainojumu vai slimību skarto audu atjaunošanos. Dažkārt imūnsistēma notur kādu svešu,...
Imūnsistēma pasargā ķermeni no mikroorganismu, bojātu šūnu un ķīmisko vielu uzbrukumu. Imūnsistēmas ‘’karavīri’’ ir makrofāgi, T šūnas un B šūnas. Visbiežāk infekcijas draudus rada no ārienes iekļuvušas baktērijas, vīrusi un sēnītes, savukārt galvenos iekšējos draudus rada bojātas un ļaundabīgas šūnas. Šī sarežģītā sistēma arī pārrauga ievainojumu vai slimību skarto audu atjaunošanos.
Dažkārt imūnsistēma notur kādu svešu, nekaitīgu vielu par ienaidnieku, izraisos alerģisku reakciju, piemēram, nātreni, siena drudzi vai astmu. Daudz retāk imūnsistēma, neatpazīstot kādu iekšējo signālu, uzbrūk normāliem ķermeņa audiem, izraisot autoimūnas slimības, piemēram, pirmā tipa diabētu, reimatoīdo artrītu vai vilkēdi. Svarīgākā imūnsistēmas īpašība ir tās atmiņa, kurā saglabājas svešās vielas un organismi. Imūnsistēma, sastopoties ar kādu vīrusu vai citu iebrukušo organismu, rada antivielu, kas atpazīs šo svešo vielu un uzbruks tai nākamajās sadursmes reizēs. Pateicoties šīm mehānismam, kuru dēvē par iegūto imunitāti, darbojas vakcinācijas.
Ja reiz imūnsistēma ir tik brīnumains veidojums, kādēļ mēs slimojam?
Vienkāršākais izskaidrojums – ir nepieciešamas laiks, lai imūnsistēma pieveiktu ķermenī nonākušo kaitīgo organismu. Šajā laikā ‘’iebrucējs’’ var paveikt savu ļauno darbu, nogalinot šūnas. Slimības smagums bieži vien ir atkarīgs no tā, cik stipru aizsardzību spēj radīt imūnsistēma. Infekcijas slimības, vēzis un citas kaites attīstās, kad imūnsistēmu novājinājuši kairinātāji, piemēram, vīrusi vai kaitīgi mikroorganismi, nepietiekams vai nepareizs uzturs un novecošanas sekas. Par laimi, antibiotikas un sulfonamīdi var novērst lielāko daļu bakteriālo infekciju.
Pareizs uzturs ir ārkārtīgi svarīgs imūnsistēmas stiprināšanai! Pareizai imūnsistēmas darbībai svarīgākās ir olbaltumvielas. Šo vielu piedāvātās aminoskābes tiek izmantotas, lai veidotu antivielas un citus imūnsistēmas savienojumus, kas cīnās pret ‘’iebrucējiem’’ un novērš infekcijas. Omega – 3 un omega – 6 taukskābes palīdz imūnsistēmas darbībai. Zivīs, citās jūras veltēs un linsēklās esošās omega – 3 taukskābes ir īpaši noderīgas iekaisuma novēršanā, kā arī reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību kaitīgo seku likvidēšanā. Omega – 3 taukskābes aktivizē imūnsistēmas daļas, kas vada uzbrūkošās šūnas un aptur tās, kad darbs ir padarīts. E vitamīns uzlabo T šūnu darbību. Eļļā, riekstos, sēklās un avokado esošais E vitamīns spēj uzlabot T šūnu darbību un piedalīties antivielu veidošanā. C vitamīns nostiprina imūnsistēmu. Daudzos augļos un dārzeņos esošais C vitamīns palīdz veidot un uzturēt gļotādu un kolagēnu. C vitamīns stiprina asinsvadu sieniņas, un tiek uzskatīts, ka tas uzlabo imūnsistēmu šūnu darbību.
Vitamīns A. Aknās, zivīs, pienā, sviestā, sierā, un olās esošais vitamīns A samazina dažādu infekcijas slimību biežumu un smagumu, palīdzot uzturēt veselīgu un nebojātu gļotādu. Šis vitamīns var uzlabot antivielu reakciju un veicināt balto asinsķermenīšu skaita pieaugumu. Ar pārtiku uzņemts beta karotīns (pro–vitamīns A)ķermenī var tikt pārveidots par vitamīnu A. Cinks. Lēna ievainojumu dzīšana tiek saistīta ar cinka trūkumu organismā. Vislabākie cinka avoti ir jūras veltes, mājlopu gaļa, mājputnu gaļa, aknas, olas, piens, pupas, rieksti, ķirbju sēklas, zaļā tēja un pilngraudu produkti. Taču pārmērīga cinka piedevu lietošana var vājināt imūnsistēmu. Selēns – nepieciešama stiprai imūnsistēmai minerālviela. Labākie selēna avoti ir jūras veltes, Brazīlijas rieksti, daži gaļas un zivju veidi, kviešu klijas, kviešu asni, auzas un brūnie rīsi. Visiem vitamīniem antioksidantiem tie ir vitamīni A, C, E, un β-karotīns nepieciešams selēns. Ar selēna trūkumu organismā vitamīni antioksidanti neizpilda savas funkcijas. Dzelzs ir nepieciešams B un T šūnu veidošanai, turklāt tas nodrošina, ka šūnas iegūst skābekli, kas tām nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos un pretotos slimībām. Labākie dzelzs avoti ir sarkanā gaļa, pākšaugi, zaļie dārzeņi, tofu, olas, žāvēti augļi.